Projekts pulcē 60 aktīvus jauniešus no septiņām politisko partiju jaunatnes organizācijām ar mērķi veidot Rīgas domes simulātoru- Jauniešu Rīgas domi.
Projekta mērķis:
Veicināt jauniešu iesaistīšanos politikas veidošanā, piedāvājot vidi, kuras ietvaros diskutēt par jauniešiem un sabiedrībai aktuāliem jautājumiem.
Projekta uzdevumi:
- Aktualizētu jautājumus un problēmas, kas nav Rīgas domes dienas kārtībā un piedāvāt tām risinājumus;
- motivēt jauniešus iesaistīties un būt aktīviem pilsoniskās sabiedrības locekļiem;
- sniegt jauniešiem iespēju gūt praktiska rakstura pieredzi, kas ļautu tiem nākotnē prasmīgi īstenot savas politiskās ambīcijas;
- rosināt diskusiju veidošanos starp dažādu politisko partiju jauniešu organizācijām;
- veicināt ciešāku savstarpējo kontaktu veidošanu starp dažādu politisko partiju jaunatnes organizācijām kopīgu vērtību apzināšanai un kopīgai darbībai dažādu jautājumu risināšanai.
Latvijā kopš neatkarības atgūšanas sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ir novērojama pasivitāte un ne ieinteresētība, par valstī notiekošo un tās īstenoto politiku. Politika sabiedrībā tiek asociēta ar korupciju, bezdarbību, lobēšanu un dažādām intrigām. Savukārt politisko partiju jauniešu nodaļas bieži vien tiek uzskatītas tikai par bezmaksas darbaspēku priekšvēlēšanu aģitācijas laikā. Kopumā šie sabiedrībā valdoši stereotipi jaunieti nemotivē būt aktīvam pilsoniskās sabiedrības loceklim un iesaistīties ar jaunām, inovatīvām idejām savas un valsts nākotnes veidošanā caur politiskajiem procesiem.
Ņemot vēra situāciju valstī, skaidri redzams, ka ir nepieciešams motivēt iesaistīties valsts un pilsētas vadībā godīgus, jaunus cilvēkus ar jaunam idejām.
Lai jaunatne būtu kompetenta dažādu jautājumu risināšanā ir nepieciešamas zināšanas par tiesisko ietvaru un notiekošajiem procesiem dažādās jomās. Pašreiz jauniešiem netiek piedāvāti nekādi projekti, kuru ietvaros varētu praktiski pielietot savas zināšanas un apgūt, kā arī izprasts lēmu pieņemšanas procesu par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem. Tādēļ, lai motivētu jaunieti un piedāvātu tam iespējas iegūt zināšanas par politiķa darba specifiku ir nepieciešams nodrošināt jaunietim šādu pašizglītības iespēju, kas jau plaši ir izplatīta visā pasaulē, ļaujot jaunietim piedalīties parlamenta un valdības simulācijā.
Dalībnieku sastāvs un vecums katrā valstī, kurā tiek īstenoti šādi projekti ir dažādi, jo tas ir atkarīgs no valsts specifikas, politiskās kultūras. Piemēram, Maskavas Jaunatnes parlamentu lielāko daļu veido pēc Maskavas domes proporcijas, kurā pārstāvētas partijas Vienotā Krievija un opozīcijas Komunistiskā partija, kā arī demokrātiskā JABLOKO.
Projekta ietvaros veicamās aktivitātes:
- Domes sēdes. Sēdēs tiek izskatīti komiteju sagatavoto dažādu jautājumu piedāvātie risinājumi. Domes sēdē liels uzsvars tiek likts uz debatēm, māku pamatot un pierādīt savu viedokli. Jauniešu Rīgas domes sēdes notiks vienreiz mēnesī – piektdienas vakarā.
- Komiteju sēdes. Jauniešu Rīgas domē paredzētas piecas komitejas: 1) Izglītības un kultūras komiteja; 2) Sporta komiteja; 3) Vides komiteja; 4) Sociālo jautājumu komiteja; 5) Pilsētas attīstības komiteja. Komiteju darba ietvaros tiek izstrādāti dažādu rakstura jautājumu vai problēmu risinājumu varianti, kuros cenšas ietvert dažādu pušu intereses vai vismaz apzināt tās, nonākot pie konkrētā viedokļa un risinājuma. Komiteju sēdes notiks vismaz vienreiz mēnesī.
- Patstāvīgais darbs. Pirms katras komitejas, domes sēdes, katra no projektā iesaistītām organizācijām sagatavo savu norādītās problēmas risinājuma variantu (pozīciju). Savas pozīcijas sagatavošana jāveic atbilstoši projektā noteiktiem kritērijiem.
- Semināri. Semināri paredzēti, lai projekta dalībniekiem sniegtu teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai spētu sekmīgi piedalīties projektā.
Projekta „Jauniešu Rīgas Dome” darbības nolikums
I. VISPĀRĪGIE JAUTĀJUMI
- Jauniešu Rīgas Dome ir politisko partiju jauniešu organizāciju pārstāvju konsultatīva institūcija.
- Jauniešu Rīgas Dome dibināta, lai piedāvāta problēmas risinājumus no jauniešu skatupunkta, sagatavot priekšlikumus Rīgas domei dažādu problēmas risināšanai.
- Jauniešu Rīgas Dome savas dienaskārtībā iekļauj jautājumus, kas ir RD dienas kārtībā, kā arī citus jautājumus pēc saviem ieskatiem.
- Piedalīties Jauniešu Rīgas Domes darba, var politiskās partijas vai šo partiju jauniešu organizācijas atbilstoši tālāk noteiktai kārtībai.
- Par Jauniešu Rīgas Domes deputātu drīkst būt politiskās partijas vai tās jaunatnes organizācijas deleģēts pārstāvis vecumā no 16 līdz 30 gadiem ieskaitot.
- Jaunatnes Rīgas Domes deputāts vienlaicīgi nedrīkst būt pašvaldības, Saeimas vai Eiropas Parlamenta deputāts. Ja Jaunatnes Rīgas Domes deputāts tiek ievēlēts kādā no iepriekšminētajām iestādēm, tad viņš automātiski tiek izslēgts no Jaunatnes Rīgas Domes deputātu skaita.
- Jaunatnes Rīgas Domes pilnvaru termiņš ir 1 projekta gads. Projekta gads ir viens astronomiskais gads sākot skaitīt no pirmās Jauniešu Rīgas Domes sēdes sanākšanas. Projekta gads var tiks saīsināts vai pagarināts atbilstoši projektu organizējušās biedrības valdes lēmumam.
- Jaunatnes Rīgas Domes darba atspoguļošanai tiek izmantota mājas lapa, pie kuras, ir pieeja visām projektā iesaistījušām organizācijām, ievērojot noteiktus noteikumus.
- Jaunais Jauniešu Rīgas domes sasaukums sāk savu darbu 5. nedēļā pēc notikušo vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.
II. JAUNIEŠU RĪGAS DOMES DEPUTĀTA MANDĀTA IEGŪŠANA
10. Pretendēt uz Jaunatnes Rīgas Domēs deputāta mandātu var to politisko partiju jaunatnes organizācijas, kuru politiskās partijas bija reģistrētas pēdējās notikušās Rīgas Domes vēlēšanās.
11. Katrai politiskās partijas jaunatnes organizācijai pienākošos deputātu vietu skaits tiek noteikt izmantojot pēdējo notikušo Rīgas Domes vēlēšanu rezultātus.
12. Par dalību projektā politisko partiju jaunatnes organizācijām jāpaziņo 4 nedēļu laikā pēc notikušo Rīgas Domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.
13. Vietu skaits katrai politiskās partijas jaunatnes organizācijai tiek noteikts sekojošā veidā:
1) ņem Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprināto par katru politisko partiju nobalsojušo vēlētāju skaitu pēdējās Rīgas Domes vēlēšanās;
2) par katru politisko partiju nobalsojušo vēlētāju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar 63;
3) visus iegūtos dalījumus par visām politiskām partijām sanumurē kopējā dilstošā secībā;
4) jaunatnes deputātu vietas secīgi saņem tās politisko partiju jaunatnes organizācijas, kuru partijām atbilst lielākie dalījumi.
(4) Ja dalījums, kura kārtas numurs atbilst apstiprināmo deputātu skaitam, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem politiskās partijas jaunatnes organizācija, kuras pārstāvētā politiskā partija ieguvis vairāk balsu notikušajās vēlēšanās.
(5) Ja šie kandidātu saraksti ir ieguvuši vienādu balsu skaitu, Jauniešu Rīgas Domes deputāta vietu saņem politiskās partijas jaunatnes, kuras pārstāvētās partijas kandidātu saraksts tika reģistrēts pašvaldību vēlēšanām pirmais.
14. Ja politiskās partijas jaunatnes organizācija 4 nedēļu laikā pēc notikušo Rīgas Domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas, neapstiprina savu dalību Jauniešu Rīgas Domē, tad šis politiskās partijas jaunatnes organizācijas vietas tiek nodota tām politisko partiju jaunatnes organizācijām, kuru partijām atbilst nākošie lielākie dalījumi.
15. Katras politiskās partijas jaunatnes organizācija, kas ir pastiprinājusi dalību Jaunatnes Rīgas Domes darbā pēc saviem ieskatiem nosaka un apstiprina cilvēkus, kas pārstāvēs politiskās partijas jaunatnes organizāciju Jauniešu Rīgas Domes darbā.
16. Katrs Jauniešu Rīgas Domes deputāts tiek apstiprināts uz vienu projekta gadu.
17. Ja Jauniešu Rīgas Domes darbības laikā politiskā partija, kuru pārstāv jaunatnes organizācija, tiek likvidētā, tad šo partiju pārstāvošās jauniešu organizācijas deputāti nostrādā līdz projekta gada beigām un nākošā projekta gada ietvaros viņu vietas, tiek sadalītas starp projektā palikušām jaunatnes organizācijām atbilstoši aprakstītai metodikai.
18. Ja Jauniešu Rīgas Domes darbības laikā politiskā partija, kuru pārstāv jaunatnes organizācija, pievienojas vai apvienojas ar kādu citu politisko partiju, tad nākošā projekta gadā šīs jaunatnes organizācijas vietas pāriet jaunizveidotās politiskās partijas jaunatnes organizācijai.
19. Ja projekta gada pēdējā mēnesī politiskās partijas jaunatnes organizācija neiesniedz savus ikgadējos apstiprinātos jaunatnes deputātu sarakstus, tad tiek uzskatīts, ka jaunatnes organizācija pārtrauc savu dalību Jauniešu Rīgas Domē. Šīs jaunatnes organizācijas vietas tiek sadalītas starp pārējām jaunatnes organizācijām atbilstoši aprakstītai metodikai.
20. Deputātu vietas tiek piešķirtas jaunatnes organizācijām. Ja organizāciju pārstāvošais deputāts tiek izslēgts no organizācijas vai pats izstājas, tad viņš zaudē deputāta mandātu pēc organizācijas iesnieguma iesniegšanas projekta organizatoriem. Uz atbrīvojušos vietu organizācija deleģē citu savu organizācijas pārstāvi.
III. JAUNIEŠU RĪGAS DOMES STRUKTŪRA
21. Jauniešu Rīgas Domi veido 60 deputāti.
22. Jauniešu Rīgas Dome ievēlē no jaunatnes deputātu vidus Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāju, Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieku un pastāvīgo komiteju vadītājus.
23. Jauniešu Rīgas domē ir šādas komitejas
1. Izglītības un kultūras komiteja
- Sporta komiteja
- Vides komiteja
- Sociālo jautājumu komiteja
- Pilsētas attīstības komiteja
24. Jauniešu Rīgas Domes Sekretariāts nodrošina Jauniešu Rīgas Domes, Jauniešu Rīgas Domes prezidija sēžu sagatavošanu. Jauniešu Rīgas Domes Sekretariāts uztur datu bāzi par pieņemtajiem lēmumiem.
25. Politisko partiju jauniešu organizācijas var veidot frakciju, ja tai ir ne mazāk kā trīs Jauniešu Rīgas domes deputātu mandātu.
III. JAUNIEŠU RĪGAS DOMES PREZIDIJS
26. (1) Jauniešu Rīgas Domes prezidijs sastāv no Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja, Rīgas Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieka un Jauniešu Rīgas Domē pārstāvēto jauniešu politisko organizāciju deleģētiem pārstāvjiem.
(2) politisko partiju jauniešu organizāciju, kas Jauniešu Rīgas Domes ieguvušas 3–7 mandātus, deleģē vienu prezidija locekli, 8–12 mandātus ieguvušās – divus prezidija locekļus, 13–17 mandātus ieguvušās – trīs prezidija locekļus, 18–22 mandātus ieguvušās – četrus prezidija locekļus, 23–27 mandātus ieguvušās – piecus prezidija locekļus, ja tiek iegūts vairāk nekā 27 mandāti tiek deleģēti seši prezidija locekļi.
(3) Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētājs ir arī Jauniešu Rīgas Domes prezidija priekšsēdētājs. Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā prezidija priekšsēdētāja pienākumus pilda Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks.
26. Jauniešu Rīgas Domes prezidijs:
1) izskata iesniegtos jautājumus un lemj par to nodošanu komitejām.
2) lemj par Jauniešu Rīgas Domei iesniedzamo lēmumu projektu nodošanu atkārtotai izskatīšanai Jauniešu Rīgas Domes pastāvīgajās komitejās vai iekļaušanu Domes sēdes darba kārtībā;
27. Jauniešu Rīgas Domes prezidija priekšsēdētājs sasauc Jauniešu Rīgas Domes prezidija sēdes ne retāk kā reizi mēnesī, izdodot rīkojumu, kurā norāda sēdes norises laiku, vietu un sēdes darba kārtību. Par Jauniešu Rīgas Domes prezidija sēdi un darba kārtību Jauniešu Rīgas Domes prezidija locekļiem un Jauniešu Rīgas Domes deputātiem tiek paziņots vismaz divas dienas pirms noteiktā sēdes laika.
28. Neatliekamas nepieciešamības gadījumā Jauniešu Rīgas Domes prezidija priekšsēdētājs sasauc Jauniešu Rīgas Domes prezidija ārkārtas sēdi. Par Jauniešu Rīgas Domes prezidija ārkārtas sēdi un darba kārtību Jauniešu Rīgas Domes prezidija locekļiem un Jauniešu Rīgas Domes deputātiem tiek paziņots ne vēlāk kā 24 stundas pirms noteiktā sēdes laika.
29. (1) Jauniešu Rīgas Domes prezidija sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk kā puse no Jauniešu Rīgas Domes prezidija locekļiem. Izskatīšanai komitejām tiek nodoti tie jautājumi, kas saņēmuši balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, tad noteicošā ir Jauniešu Rīgas Domes prezidija priekšsēdētāja balss, bet viņa prombūtnes laikā – Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieka, kurš vada prezidija sēdi, balss.
(2) Ja Jauniešu Rīgas Domes prezidija sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt kvoruma trūkuma dēļ, Jauniešu Rīgas Domes prezidija priekšsēdētājs izsludina pārtraukumu vai sēdi slēdz.
30. Jauniešu Rīgas Domes prezidija sēdes ir atklātas. To darbā var piedalīties Jauniešu Rīgas Domes deputāti. Balsošana Jauniešu Rīgas Domes prezidija sēdēs ir atklāta.
31. Jauniešu Rīgas Domes prezidija sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta Jauniešu Rīgas Domes prezidija priekšsēdētājs un sēdes protokolētājs.
IV. JAUNIEŠU RĪGAS DOMES PASTĀVĪGĀS KOMITEJAS
32. Katrai jaunatnes organizācijai maksimālais komitejā pienākošos vietu skaits tiek noteikts dalot katras jaunatnes organizācijas domes deputātu vietu skaitu ar komiteju skaitu un iegūto rezultātu noapaļojot uz augšu.
33. Komiteju locekļu nozīmēšana darbam komitejās tiek veikta rindas secībā sākot ar politisko partiju jauniešu organizāciju, kas ir ieguvusi vislielāko vietu skaitu Jauniešu Rīgas Domē.
34. Katram Jauniešu Rīgas Domes deputātam ir jāstrādā ne vairāk kā vienā komitejā.
35. Jauniešu Rīgas Domes pastāvīgā komiteja priekšsēdētāju no komitejas locekļu skaita ievel Jauniešu Rīgas Dome. Jauniešu Rīgas Domes pastāvīgā komiteja no sava vidus ievēlē priekšsēdētāja vietnieku. Komitejas priekšsēdētāja vietnieks pēc priekšsēdētāja norādījuma veic priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā.
36. Pēc Jauniešu Rīgas Domes pastāvīgajā komitejā ievēlētā deputāta pieprasījuma Jauniešu Rīgas Domes komiteja apstiprina attiecīgās pastāvīgās komitejas sēdes reglamentu, kurā detalizēti nosaka komitejas darba organizācijas jautājumus.
37. Jauniešu Rīgas Domes komitejas:
1) sagatavo pozīciju par komitejā izskatāmiem jautājumiem, jautājuma tālākai izskatīšanai Jauniešu Rīgas Domes sēdē;
2) izstrādā perspektīvās attīstības stratēģiju komitejas kompetencē esošajos jautājumos;
38. Komitejas sēdes notiek ne retāk, kā vienu reizi mēnesī.
V. KĀRTĪBA, KĀDĀ SAGATAVOJAMI JAUTĀJUMI IZSKATĪŠANAI
JAUNIEŠU RĪGAS DOMES UN PASTĀVĪGO KOMITEJU SĒDĒS
39. Izskatīšanai Jauniešu Rīgas domes sēdē priekšlikumus var iesniegs tikai frakcijas vai pie frakcijām nepiederoši deputāti.
40. Viena deputātu frakcija var iesniegt ne vairāk, kā divus jautājumus izskatīšanai patstāvīgajās komitejās uz nākošo domes sēdi.
41. Pie frakcijām nepiederošs deputāts var iesniegt ne vairāk kā vienu jautājumu uz nākošo domes sēdi.
42. Iesniegtajā jautājuma norāda sekojošu informāciju:
1) pašreizējās situācijas raksturojums;
2) dokumenta nepieciešamības raksturojums, dokumenta būtība;
3) normatīvie akti, saskaņā ar kuriem dokuments sagatavots;
4) komitejā, kurai dotais jautājums adresēts.
43. Frakciju un pie frakcijām nepiederošo deputātu iesniegtie jautājumi tiek nodoti izskatīšanai prezidijā.
44. Prezidijs iesniegtos jautājumus izskata un par katru tiek veikta balsošana. Uz izskatīšanu komitejās tiek nodoti tie jautājumi, kas saņēmuši visvairāk balsu. Jautājumi, kas netiek virzīti izskatīšanai komitejās var tikt atkārtoti iesniegti izskatīšanai uz nākamo prezidija sēdi.
45. Uz katru komiteju izskatīšanai tiek virzīts tik jautājumu, lai kārtējā komitejas sēdē izskatāmo jautājumu skaits nebūtu lielāks par diviem jautājumiem.
46. Katrā komitejā pie frakcijām piederošie deputāti un neatkarīgie deputāti par patstāvīgajā komitejā izskatāmo jautājumu obligāti sagatavo savu pozīciju. Sagatavotā pozīcija ne vēlāk kā nedēļu pirms kārtējās komitejas sēdes tiek iesniegta komitejas vadītājam un tiek publicēta interneta mājaslapā.
47. Sagatavotā pozīcija var tikt veidota trijos variantos:
1) Atbalstošā. Tiek tikai argumentēts, kāpēc šo priekšlikumu ir jāatbalsta no politiskās partijas, ko pārstāv jaunatnes organizācija, ideoloģijas viedokļa.
2) Precizējošā. Tiek piedāvāts precizēt piedāvātā jautājuma risinājumu, vienlaicīgi saglabājot sākotnējo jautājuma būtību. Vienlaicīgi tiek norādīti arī argumenti, kas balstās politiskās partijas, ko pārstāv jaunatnes organizācija, ideoloģijā.
3) Iebilstošā. Tiek piedāvāts grozīt piedāvātā jautājuma būtību, kas arī tiek argumentēts ar politiskās partijas, ko pārstāv jaunatnes organizācija, ideoloģiju.
48. Komitejas ietvaros tiek veidota kopēja komitejas pozīcija. Kopējā komitejas pozīcija tiek virzīta izskatīšanai Jauniešu Rīgas domes sēdē, ja par to atbalsta vairāk nekā 51% komitejas locekļu. Ja neviena pozīcija komitejā nav saņēmusi nepieciešamo atbalstu, tad izskatīšanai Jauniešu Rīgas domē tiek virzītas tās divas pozīcijas, kas saņēmušas lielāko atbalstu. Gadījumos, kad vairākas pozīcijas saņem vienādu balsu skaitu, tad uz Jauniešu Rīgas domes sēdi tiek virzīts tās pozīcijas, kuras atbalsta komitejas vadītājs.
49. Domes sēdē par jautājuma sagatavotajām komiteju pozīcijām tiek veikta balsošana. Balsošana tiek veikta „Par” vai „Pret” sagatavoto komitejas pozīciju. Lēmums ir pieņemts, ja to atbalsta vairāk nekā puse no sēdē klātesošajiem deputātiem. Jautājums tiek nodots atkārtotai izskatīšanai komitejā, ja neviena no komitejas sagatavotajām pozīcijām neguva atbalstu. Jautājums var tikai vienreiz tikt nodots atkārtotai izskatīšanai komitejā. Jautājums tiek svītrots no Jauniešu Rīgas domes darba kārtības, ja tas arī otrajā izskatīšanas laikā Jauniešu Rīgas Domes sēdē nesaņem nepieciešamo atbalstu un tiek noraidīts.
50. Jauniešu Rīgas Domes lēmumu projekti, kuri ir iekļauti Jauniešu Rīgas Domes sēdes darba kārtībā, ar atbildīgās komitejas sagatavotajiem materiāliem ir pieejami Jauniešu Rīgas Domes deputātiem e-portfelī ne vēlāk kā trīs kalendārās dienas pirms Jauniešu Rīgas Domes kārtējās sēdes un trīs stundas pirms Jauniešu Rīgas Domes ārkārtas sēdes.
VI. DOMES SĒDES REGLAMENTS,
51. Katra jaunatnes deputāta pienākums ir piedalīties Domes darbā.
52. Ir kārtējās un ārkārtas Jauniešu Rīgas Domes sēdes.
53. Domes kārtējās sēdes ne retāk kā reizi mēnesī sasauc Domes priekšsēdētājs, nosakot sēdes norises laiku, vietu un izsludinot prezidija apstiprināto sēdes darba kārtību.
54. Domes sēdes ir atklātas.
55. Jauniešu Rīgas Domes sēde var notiks tad, ja tajā piedalās vismaz puse no Domes deputātiem.
56. (1) Jaunatnes Domes sēdes protokolē Jaunatnes Rīgas domes Sekretariāta darbinieks. Sēdes tiek stenografētas, un stenogramma ir Jaunatnes Domes sēdes protokola neatņemama sastāvdaļa.
(2) Jaunatnes Domes sēdes protokolā jāieraksta:
1) kur, kurā gadā, mēnesī, dienā un stundā sēde sasaukta, īpaši norāda, ja tā ir ārkārtas sēde;
2) sēdes darba kārtība;
3) sēdes vadītāja un Jaunatnes Rīgas domes Sekretariāta darbinieka, kas raksta protokolu, vārds un uzvārds;
4) sēdē piedalījušos un klāt neesošo jaunatnes deputātu vārdi un uzvārdi;
5) to personu vārdi un uzvārdi, kurām sēdē dots vārds;
6) iesniegtie priekšlikumi, pieprasījumi, kā arī sēdes vadītāja rīkojumi;
7) debatēs piedalījušos vārdi un uzvārdi;
8) pieņemtie lēmumi, kā arī tas, ar cik balsīm lēmums pieņemts;
9) to deputātu vārdi un uzvārdi, kuri ir balsojuši par, kuri balsojuši pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no lēmuma pieņemšanas;
57. Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētājam, vadot Domes sēdi, ir šādi pienākumi:
1) atklāt, pārtraukt un slēgt sēdi;
2) kontrolēt kvoruma esamību;
3) dot vārdu runātājam;
4) vadīt debates – dot vārdu deputātiem, kuri piedalās debatēs, atklāt un slēgt debates;
5) nodrošināt likumu un šī nolikuma ievērošanu;
6) ierosināt balsot par izskatāmo jautājumu.
58. Vadot Jauniešu Rīgas Domes sēdi, Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētājam nav tiesību piedalīties jautājumu apspriešanā.
59. Ja Jauniešu Rīgas Domes sēdi vada Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks vai Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs, viņam jāpilda visas šajā nolikumā noteiktās Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja funkcijas.
60. Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētājam ir jāaizrāda tām personām, kuras neievēro Jauniešu Rīgas Domes sēdes reglamentu. Ja Domes deputāts atkārtoti neievēro Domes sēdes reglamentu, aizrādījums tiek fiksēts protokolā. Ja Domes sēdes reglamentu atkārtoti neievēro citas personas, Domes priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt šīs personas no Domes sēdes norises telpas.
61. Ja Jauniešu Rīgas Domes deputāts pārkāpj Jauniešu Rīgas Domes sēdes reglamentu, runājot debatēs, Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētājs pārtrauc debates un reglamenta pārkāpējam vairs netiek dots vārds, lai izteiktu viedokli par konkrēto jautājumu.
62. Klātesošajiem iedzīvotājiem, kā arī personām, kuras ir uzaicinātas uz Jauniešu Rīgas Domes sēdi, nav tiesību bez Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja uzaicinājuma piedalīties debatēs un traucēt sēdes gaitu.
63. Jauniešu Rīgas Domes sēdes notiek valsts valodā. Sēdēs izskatāmie lēmumu projekti un citi dokumenti iesniedzami valsts valodā.
64. Jauniešu Rīgas Dome var izskatīt tikai tos jautājumus, kuri iekļauti izziņotajā sēdes darba kārtībā.
65. (1) Jaunatnes Domes sēdē par lēmuma projektu ziņo atbildīgās komitejas priekšsēdētāja noteiktais ziņotājs un līdzziņotājs. Ziņotājam jāiepazīstina deputāti komitejas izstrādāto viedokli un motivāciju.
(2) Pēc ziņojuma par Domes sēdē izskatāmo jautājumu Domes deputātiem ir tiesības uzdot ziņotājam jautājumus.
66. (1) Ja uz Jauniešu Rīgas Domes sēdi ir uzaicināti speciālisti konkrētajā jautājumā, tad sēdes vadītājs dod tiem vārdu pēc ziņojuma.
(2) Privātpersonām, kuras vēlas uzstāties Domes sēdē par konkrētu jautājumu, līdz Domes sēdes sākumam jāiesniedz iesniegums par to Domes priekšsēdētājam. Domes deputāti lemj, vai dot vārdu.
67. Jaunatnes Domes sēdē pamatziņojumam par izskatāmo jautājumu ir paredzētas 10 minūtes, bet līdzziņojumam – 5 minūtes. Ja nepieciešams, pamatziņojumam atvēlēto laiku var mainīt, ja par to nobalso Jauniešu Rīgas Domes deputāti. Ziņotājam ir tiesības uz galavārdu.
68. (1) Debatēs var piedalīties tikai Jaunatnes Domes deputāti. Debatēm jāpiesakās, līdz debašu noslēgumam.
(2) Debatēs par vienu jautājumu var uzstāties vienu reizi; katram runātājam tiek dotas 5 minūtes. Debatēs atkārtoti var uzstāties vienu reizi – 3 minūtes.
(3) Debates var pārtraukt, ja pēc Jauniešu Rīgas Domes deputāta ierosinājuma par to nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no klātesošajiem deputātiem.
69. Jauniešu Rīgas Domes sēdē drīkst runāt tikai tad, ja vārdu ir devis Domes sēdes vadītājs.
70. (1) Balsošana Jaunatnes Domes sēdēs ir atklāta un vārdiska.
(2) Par procedūras jautājumiem un atsevišķiem lēmuma punktiem var pieņemt lēmumu ar deputātu piekrītošu klusēšanu.
71. Balsošanas rezultātus paziņo Jauniešu Rīgas Domes sēdes vadītājs.
72. Ja Jauniešu Rīgas Domes deputāts balsojot kļūdījies, viņam par to jāpaziņo Jauniešu Rīgas Domes sēdes vadītājam līdz balsošanas rezultāta paziņošanai. Pēc balsošanas rezultāta paziņošanas labojumi balsošanas protokolam netiek pieņemti.
73. (1) Jaunatnes Domes lēmumus pieņem ar klātesošo Jaunatnes Domes deputātu balsu vairākumu.
(2) Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie Domes deputāti, kas balsojuši „par”, „pret” vai „atturas”.
74. Ja Jauniešu Rīgas Dome sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus vienā sēdes dienā nepagūst izlemt, sēde tiek turpināta nākošajā dienā vai dienā, par kuru vienojas Jauniešu Rīgas Domes deputāti.
75. Ja Jauniešu Rīgas Domes sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus nav iespējams izskatīt kvoruma trūkuma dēļ, Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētājs izsludina pārtraukumu vai sēdi slēdz. Ja sēde tiek slēgta, nākamā Jauniešu Rīgas Domes sēde tiek sasaukta 53.punktā noteiktajā kārtībā.
VII. Kārtība, kādā Jauniešu rīgas domes priekšsēdētāja nomaiņas
gadījumā organizē lietvedības un dokumentu
nodošanu jaunajam Jaunatnes domes priekšsēdētājam
76. Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētājs apritē esošos dokumentus nodod Sekretariātam.
77. Ja Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētājs tiek nomainīts ar Jauniešu Rīgas Domes balsojumu, bet jaunais Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētājs tajā pašā Jauniešu Rīgas Domes sēdē netiek ievēlēts, tad darba nepārtrauktību nodrošina Jauniešu Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks.
VIII. Projekta mājaslapa
78. Visām projektā piedalošam politisko partiju jauniešu organizācijām ir tiesības izvietot projekta interneta mājas lapā visu nepieciešamo informāciju atbilstoši saviem uzskatiem un atbilstoši tālāk noteiktiem kritērijiem.
79. Projekta dalīborganizācijas var brīvi izvietot informāciju mājas lapas sadaļā, kas ir atvēlēta katras organizācijas aprakstam (Organizācijas apraksts, Jauniešu Rīgas Domes deputātu fotogrāfijas un biogrāfijas, Paziņojumus utt.) ievērojot noteiktos apjoma ierobežojumus.
IX. Noslēguma jautājumi
80. Projektu uzraugošā biedrības valde izskata un pieņem lēmumus par jautājumiem, kas nav atrunāti projekta nolikumā.
